Tiesībsargs kritizē vilcināšanos ar minimālo algu

Minimālās algas paaugstināšana skartu vismaz 35 procentus iedzīvotāju, kuri strādā, bet, tā kā saņem minimālu atalgojumu, atrodas uz nabadzības sliekšņa.

Daudzos gadījumos cilvēki par pilnu darba dienu saņem vien minimālo algu, arī strādājot legāli. Tiesībsargs Juris Jansons skarbi kritizē valdību, kas uzskata par neiespējamu pievienoties pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantam, kas paredz valsts apņemšanos atzīt strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu.

Tiesībsargs turpina kritizēt valdības darbu, šoreiz par vilcināšanos risināt minimālās darba algas jautājumu. Pagājušā gada vasarā valdība izskatīja Labklājības ministrijas (LM) ziņojumu par minimālās algas apmēru 2013. gadā. Atzinumā trīs ministrijas – LM, Finanšu un Ekonomikas ministrija paudušas viedokli, ka minimālā alga šim gadam nav palielināma. LM uzskatīja, ka minimālā mēneša darba alga jāsaglabā 200 latu līmenī, lai «veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska mazināšanu». Ekonomikas ministrija norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums (no 2013. gada) par vienu procentpunktu jau palielina minimālās darba algas saņēmēju ienākumus. Bet Finanšu ministrija secināja, ka «minimālās algas paaugstināšanas negatīvie efekti un riski tautsaimniecības izaugsmei ir būtiskāki par pozitīvajiem», piemēram, pieaugtu valsts un pašvaldību izdevumi, cenas un inflācija.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pērn sociālo partneru un ministru sēdē pieprasīja paaugstināt minimālo algu. «Diemžēl noraidošās attieksmes dēļ tā tika saglabāta 200 latu līmenī. Arodbiedrības piedāvāja arī samērīgi celt minimālo algu un neapliekamo minimumu, lai negrautu uzņēmumu konkurētspēju, taču arī šis priekšlikums tika noraidīts. Sarunās esam uzsvēruši, ka minimālajai algai jābūt tik augstai, lai maksimāli ieinteresētu bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, nevis saņemt pabalstus,» Neatkarīgajai norāda LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Valdība solījusi situāciju labot 2014. gadā.

Tiesībsargs tagad norāda uz pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, kas noteic: valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus. Šim atalgojumam jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no vidējās algas – 303 vai 360 lati. Saeima pašlaik vērtē pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju – kurus pantus ratificēt. Tiesībsargs uzsver, ka jau pirms gada viņš aicinājis hartas pantu par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu iekļaut ratificējamo pantu skaitā, jo, palielinot minimālo algu līdz taisnīgam minimālajam atlīdzības līmenim, mazinātos sociālā spriedze, un tas motivētu cilvēkus, kuri dzīvo no sociāliem pabalstiem, meklēt darbu. «Kritiski jāvērtē tas, ka bailes no Eiropas Padomes institūciju brīdinājumiem par hartas nepildīšanu attur valsti uzņemties konkrētas saistības, kas uzlabotu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanu,» saka J. Jansons.

Labklājības ministre Ilze Viņķele Neatkarīgajai apliecina, ka darbs pie minimālās algas apmēra pārskatīšanas tiek turpināts. Līdz pavasarim plānots izstrādāt priekšlikumus nepaliekamā minimuma diferencēšanai, kas palielinātu naudas daudzumu iedzīvotāju makos, taču nepalielinātu izdevumus darba devējiem. «Strauja un ekonomiski nepamatota minimālās algas palielināšana var izslēgt daļu strādājošo no darba tirgus, kā arī novest pie nelegālās nodarbinātības īpatsvara pieauguma,» saka I. Viņķele.