Covid-19 krīze nav radījusi būtiskas makroekonomiskās nesabalansētības, bet ir iezīmējusi vairākas strukturālas problēmas Latvijas ekonomikā, būtiskākās no kurām saistītas ar trūkumiem izglītības un veselības nozarēs. Atkopšanās posmā saasināsies darbaspēka trūkums, kura risinājums arī daļēji meklējams izglītības un veselības sistēmu sakārtošanā.... (Turpināt lasīt)
Pasaules un Latvijas tautsaimniecība vīrusa dēļ iekritusi dziļā bedrē. Pēc vairākiem mēnešiem slēgtas ekonomikas daudzās valstīs ir sākusies ierobežojumu atcelšana, bet ir nopietnas bažas par to, vai nevirzāmies par ātru. Prognožu veikšana krīzes laikā kādā brīdī pārtop par sacensību –... (Turpināt lasīt)
Lai gan pagaidām nav būtiski pieaudzis komunālo un telekomunikācijas pakalpojumu saņēmēju parādnieku skaits un parāda apjoms, uzņēmumi rēķinās, ka nākotnē, krīzei ieilgstot, situācija var pasliktināties. Tomēr pret tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir izveidojies parāds, pakalpojumu sniedzēji patlaban nevēršas ar visu... (Turpināt lasīt)
Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm. Paredzējums piepildījies tik precīzi, ka ļauj pievienoties... (Turpināt lasīt)
Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī... (Turpināt lasīt)
Starptautiskais Valūtas fonds šogad Latvijai prognozē Baltijas valstīs straujāko ekonomikas lejupslīdi. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%. Pēc viņa sacītā, šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc... (Turpināt lasīt)
Latvija no Covid-19 krīzes varētu atgūties gada laikā, bet Eiropai vajadzēs divus līdz trīs gadus, šorīt intervijā TV3 raidījumā “900 sekundēs” sacīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pēdējos gadus strādā Eiropas Investīciju bankā (EIB). “Domāju, ka ekonomika Eiropā un... (Turpināt lasīt)
Valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un 13 ministri – ik mēnesi papildus algai saņem apmēram 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās. Kaut arī šobrīd ārkārtas situācijas laikā tikpat kā nenotiek nekādi reprezentācijas... (Turpināt lasīt)
Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas dati. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo “no algas līdz algai” un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem... (Turpināt lasīt)
Šodien stājas spēkā Ministra kabineta noteikumi par dīkstāves pabalsta saņemšanu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem. “Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
