Kā liecina Swedbank apkopotie dati, šī gada pirmajā ceturksnī skaidra nauda no bankomātiem izņemta par piektdaļu mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019.gadā. Turklāt pēdējā gada laikā 11% Swedbank klientu skaidru naudu no bankomātiem nav izņēmuši ne reizi. Īpaši tas raksturīgs... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums, galvenie papildu tēriņi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju personīgo budžetu, ir izdevumi, bez kuriem varētu iztikt – tā norādījuši 43% iedzīvotāju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Šiem tēriņiem ar... (Turpināt lasīt)
Covid-19 krīze nav radījusi būtiskas makroekonomiskās nesabalansētības, bet ir iezīmējusi vairākas strukturālas problēmas Latvijas ekonomikā, būtiskākās no kurām saistītas ar trūkumiem izglītības un veselības nozarēs. Atkopšanās posmā saasināsies darbaspēka trūkums, kura risinājums arī daļēji meklējams izglītības un veselības sistēmu sakārtošanā.... (Turpināt lasīt)
Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums. Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet... (Turpināt lasīt)
Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju finanšu prasmes ievērojami uzlabojušās, tomēr izpratne par finanšu jautājumiem joprojām ir nepilnīga, liecina Swedbank īstenotā Finanšu IQ testa rezultāti. Lai arī arvien vairāk iedzīvotāju izprot uzkrājumu nepieciešamības nozīmi, kā arī veic uzkrājumus kādam konkrētam mērķim, teju... (Turpināt lasīt)
Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk savas prasmes un hobijus izmanto papildu ienākumu gūšanai – teju puse jeb 48% iedzīvotāju gada laikā šādi ir piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liecina Swedbank aptauja. To iedzīvotāju skaits, kuri šādi gūst papildu ienākumus, kopš 2016.... (Turpināt lasīt)
Swedbank Finanšu institūta pētījuma dati liecina, ka šo notikumu sekas jau šobrīd izjūt ne mazums iedzīvotāju: pēdējo 12 mēnešu laikā 42% aptaujāto izjutuši savas mājsaimniecības finanšu situācijas pasliktināšanos, turklāt 14% norāda, ka tā pasliktinājusies būtiski. Kā rāda pētījuma rezultāti, tikpat... (Turpināt lasīt)
Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju (57%) satrauc viņu sagaidāmās nākotnes pensijas apmērs, liecina Swedbank veiktā aptauja. Viņuprāt, pensija visticamāk būs ļoti zema, un nesaskata šai situācijai nekādu risinājumu. Savukārt katrs desmitais paļaujas uz bērnu atbalstu, un teju tikpat daudzi uzskata, ka... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Swedbank aptaujas dati, studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu – gan ikdienas vajadzību, gan studiju izmaksu segšanai. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas... (Turpināt lasīt)
Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %. Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb... (Turpināt lasīt)